Mildas zvaigznes patiesībā ir spēcīgas maģijas zīmes

Nav nekāds noslēpums, ka latvieši vienmēr zinājuši zīmju spēku un izmantojuši tās, sargājot sevi, saimi un mājokli. Īpašās spēka zīmes liktas pie dzīvojamām un saimniecības ēkām, pagalmā un dārzā – gan akmenī kaltas, gan kokā grebtas, ieaustas jostās un segās, ieadītas zeķēs, izšūtas vai vienkārši uzzīmētas. Mūsu senčiem arī bija vairākas aizsardzības zīmes, kas tika nodotas tikai mutvārdos, jo saistījās ar postu nesošajiem spēkiem.

Ļaunie tēli un zudušās zīmes

Senlatviešu mitoloģija ir diezgan sarežģīta un daudz kas no šīs reliģiskās domāšanas ir palicis vien teikās un Dainās. Mūsdienās arvien lielāku popularitāti gūst priekšmeti un rotas ar senlatviešu spēka zīmēm. Ūsiņš, Zalktis, Jumis, Pērkoņkrusts  ir tikai dažas no šobrīd populārajām spēka zīmēm, kas tiek iestrādātas dažādās rotas lietās. Senlatviešu mitoloģija  nesastāv tikai no būtnēm un dievībām, kas mūs sargā un aizstāv. Mūsu senči pazina arī postu nesošas radības.  Pa pasauli klīda ļaudis un lopus mokot arī tādas radības kā velni, jodi, naktaļas, skauģi, vilkači, pūķi, burvji, raganas un lietuvēni. Un bija jāmācās sadzīvot arī ar šiem postošajiem elementiem. Arī visiem ļaunumu nesošajiem radījumiem bija savas zīmes – ar vienām tos piesaistīja, ar citām no tiem izsargājās. Parasti šīs zīmes tika zīmētas ceturtdienas vakaros, kad drīkstēja veikt buršanās rituālus. Liela nozīme bija šīs zīmes radīt esot vienatnē un izpildot īpašus rituālus. Liela daļa šo zīmju ir zudušas, vai zināmas vien ļoti šauram cilvēku lokam. Savukārt, “Pūķa acs” un “lietuvēna krusts” aizvien kalpo, kā ļoti spēcīgas aizsardzības zīmes. Turklāt tiem līdzīgi simboli tiek izmantoti mūsdienu wicca maģijas rituālos.

Pūķa acs maģija

Kas tad īsti bija pūķis? Pūķis latviešu mitoloģijā bija naudas rausējs. Ja radās aizdomas par kāda negodīgi iegūtu mantu, uzskatīja, ka tam ir pūķis, kas zog no citiem saimniekiem un pienes to savam saimniekam. Saistībā ar pūķiem mūsu tautai ir daudz ticējumu un arī Dainās šis tēls ir bieži sastopams.

Pāri muižas rijas jumtu

Zila liesma lidināja.

Tas jau bija kunga pūķis,

Jāj pēc mana vēlīguma?

Senlatviešu simbolos aplis nefigurē, jo tas saistās ar pūķa zīmi. Zilā krāsā uzzīmēts riņķis ir spēcīga aizsardzība nelaimē.

Pūķi kalpoja savam saimniekam, kas tos nopircis no jodiem apmaiņā pret dvēseli. Tomēr, tos varēja izmantot arī aizsardzībai pret citiem mošķiem, kas naktī vajā mājiniekus. Pūķu acīs glabājās arī dziedinošs spēks. To varēja aktivizēt ar zilu krāsu uz baltas (tāss bērza miza) vai lapas uzzīmējot riņķi. Tad tas sirdzējam jāliek zem spilvena uz trim diennaktīm. Pēc tam lapa jāsadedzina un pelni jāaizskalo prom. Rituāla beigās pie sirdzēja naktī atnāk pūķis (ar baisiem murgiem un mokošām vīzijām), taču aizejot pūķis paņem līdzi arī apvārdotā nelaimi. Līdzīgs rituāls ir mūsdienu wicca maģijā ar ūdens zīmi.

Mildu sargā lietuvēna krusts un pentagramma

Lietuvēns ir zemākā mitoloģijas būtne latviešu folklorā, kas naktīs moka, jādelē lopus, miegā spiež cilvēkus. Lietuvēns cits nekas neesot, kā nozumētu, nekrustītu bērnu dvēseles. Tikām, kamēr nav pienācis noliktais miršanas laiks, nozumētajam jāspokojas. Pa naktīm šīs dvēseles atiet miesās atpakaļ un tad moka un jādelē gan lopus, gan cilvēkus. Tādām nelaikā mirušām miesām tas esot jādara tādēļ, lai kapā neaizietu badā, jo tiklīdz kā esot izmocījuši kādu lopu vai cilvēku, tad viņām atļaujot paēst, citādi nedabūjot.

Līdzīgas zīmes ar spēcīgu maģiju.

Zilum blāva tu, Anniņa,

Kur tu tāda sapulējies?

Jods ar tevi draņķi veda,

Lietuvēns tevi jāja.

Gudri ļaudis zinājuši, kā neļaut lietuvēnam darīt sliktos darbus. Bija jāprot uzvilkt lietuvēna krustu, pie kam ar vienu rokas vilcienu, pabeidzot zīmi tur, kur tā iesākta. Tas bija jādara citiem neredzot. Un, lai zīmei būtu lielāks spēks, jādomā labas domas. Tad tā pasargās i no lietuvēna, i no spoka. Interesanti, ka lietuvēna krustu zīmēja uz alus kausu vāku apakšpuses, varbūt lai pasargātu vīrus no piedzeršanās. Spēcīgāka bija zīme no astoņiem vai pat deviņiem stariem. Lietuvēna zīmi vilka uz priekšmeta, par kuru saimnieks bažījās, ko gribēja pasargāt. Savdabīga lietuvēna krusta vilkšanas forma ir ar acīm – ja cilvēks juta, ka spokojas, viņš ar skatienu sev priekšā uzzīmēja maģisko formu, pasargājot sevi no negatīvās enerģijas iedarbības. Lietuvēna krusts ierobežoja nelabā gara darbības areālu, bet nevienam citam ļaunu nenodarīja. Zināms, ka lietuvēna krusts izmantots, ārstējot rozi. Interesanti, ka ar staru uz augšu lietuvēna krusts maģijas pasaulē pazīstams kā pentagramma.

Mildas rokās redzamās zvaigznes veidotas, kā Lietuvēna krusts. Vai tiešām visas trīs ir vienādas?

Un šajā sakarā ir kāds mistisks stāsts par mūsu valsts slavenāko brīvības simbolu jeb Brīvības pieminekli un Mildu. Šajā piemineklī ir iekodēti daudzi mūsu tautas simboli un pašā augšā ir viens no spēcīgākajiem simboliem trīs zvaigznes, kas veidotas kā “Lietuvēna krusts”. Taču, rūpīgāk ieskatieties var pamanīt kļūdu un vidējā zvaigzne patiesībā veido pentagrammu. Par to vai tā bijusi kļūda vai apzināta rīcība vēsture klusē, taču iespējams pateicoties spēcīgajām aizsargājošajām zīmēm Mildai izdevās neskartai pārdzīvot kara un okupācijas gadus.

Autors: Emrys

Foto: Emrys, portāls astrologi.lv un publicitātes foto

 

Komentē
No Comments Yet

Comments are closed